Ugunsgrcka riska zioojumu

Daudzâs rûpniecîbas nozarçs pastâv liels ugunsgrçka eksplozijas drauds. Mçs runâjam ne tikai par degvielas, enerìijas, krâsu, bet arî par cukura vai miltu raþoðanu. Vielas, kas var bût tvaika, gâzu, ðíidrumu, ðíiedru vai aerosolu perspektîvas, kopâ ar gaisu vai arî ar jaunâm vielâm ïoti tieðâ ðíîdumâ, var darboties viens ar otru un veidot sprâgstvielas.

Tâpçc ir daudzi taisnîbas akti, kuru galvenâ prioritâte ir apkarot ugunsgrçkus. Es runâju galvenokârt par ekonomikas ministra 2010. gada 8. jûlija likumu par obligâtajâm prasîbâm attiecîbâ uz arodveselîbu un droðîbu, kas saistîts ar iespçju tikt galâ ar sprâdzienbîstamu vidi darba vidç. Ðis tiesîbu akts galvenokârt ir paredzçts, lai novçrstu jebkâdas sprâdzienbîstamas vides raðanos. Tas arî rçíinâs ar aizdegðanâs novçrðanu un sprâdzienbîstamîbas samazinâðanu.Sprâdziendroðas sistçmas, tas ir, visa pret sprâdzienbîstamîbas sistçma ir daudz faktoru. Runâjot par ðajâ sistçmâ noteiktajâm saistîbâm, vispirms jânorâda uz sprâdzienbîstamîbas, sprâdzienbîstamîbas un sprâdzienbîstamîbas sistçmu membrânâm.Membrânas ir ierîces, kas palîdz rûpnieciskâm ierîcçm. To priekðmets galvenokârt ir filtru, dzirnavu, cisternu, ðíirotâju, drupinâtâju vai ðo ciklonu palîdzîba.Turpretim sprâdziena novçrðanas sistçmas ir izstrâdâtas, lai sprâdziena laikâ novçrstu augsta spiediena veidoðanos. Slâpçðanas sistçma ir izgatavota galvenokârt no optiskiem un spiediena sensoriem, vadîbas paneïiem, HRD cilindriem un nerûsçjoðâm sprauslâm.Sprâdziena izolâcijas sistçma ir plâns, kura galvenais projekts ir, pirmkârt, samazinât sprâdziena ietekmi. Mçs runâjam par tâdiem piederumiem kâ pretvârsti, âtras darbîbas skrûves, sprâdziendroði skursteòi un âtrgaitas vârsti.Jâatceras, ka sprâdziendroðâs sistçmas ir dzçriens ar veselîbas un droðîbas prasîbâm.