Pirmais darba laiks

Diemþçl nebûs nekas jauns teikt, ka paðreizçjâ darba tirgû teorçtiskâ izglîtîba nonâk fonâ, un vienotâs pozîcijas kandidâta praktiskâs iemaòas kïûst par prioritâti. Pat pirms desmit gadiem tika uzskatîts, ka augstâkâs studijas ir pabeigtas ar maìistra biroju, un tagad galvenokârt sagatavoðanâs birojam, kas nodroðina finansiâlâs neatkarîbas funkciju un dzîvi. & Nbsp; Arvien vairâk sievieðu apzinâs situâciju ar ðo tiesîbu ilgumu, tâpçc viòi cenðas iepriekð sagatavoties citai profesijai. Tomçr izglîtîbu nevajadzçtu pârtraukt jebkurâ izglîtîbas posmâ, bet tai vçl vajadzçtu uzlabot jau apgûtâs prasmes un iegût jaunas prasmes.

Personâla apmâcîba ir stiprinât jau nodarbinâto darbinieku kvalifikâciju, kuri ir nolçmuði uzsâkt nâkamo darbu vai pulcçt iepriekð iegûtâs zinâðanas. Bija iemesls teikt, ka stundai nav par vçlu, un paðpilnveidoðanâs laiks daþkârt nav zaudçts. Galu galâ, darba devçji arî atliek praktiskâs iemaòas, tâdçjâdi viòi iegulda personîgo cilvçku ietaupîjumu attîstîbâ, organizçjot darbinieku apmâcîbu darbiniekiem. Veicot konkrçtus mçríus praksç, mums ir jâpierâda, ka tie ir iedzimti talanti un iegûtas prasmes, kas palîdz mums pildît savus uzdevumus.

Ja mums ir spçja radît profesiju, puse no panâkumiem ir âtri aiz mums. Pierâdîtie lîdzekïi, lai papildinâtu zinâðanas, ir apmâcîba, lai attîstîtu savus piedâvâjumus, kas sçrijâ tiek izmantoti turpmâkâs karjeras veidoðanai. Prakse padara perfektu, vienlaikus apmâcot darbiniekus, apvienojot tos ar realitâti un pretrunîgiem jautâjumiem, sagatavo cilvçkus lietâm pat visizplatîtâkajos apstâkïos. Augstâ konkursa laikmetâ par darba pârdoðanu jums jâzina, kâ arî tad, ja ir daudz datu un prasmju, lai vçlâk varçtu kïût par viòu praksi un parâdît savu potenciâlu pilnîgâ krâðòumâ.